DZĪVOJAM VIEGLĀK?
Reiz Berlīnē mācījos pie kāda omulīga profesora, daudzu dižu grāmatu autora, kurš labprāt mums, studentiem, papildus lekcijām sagādāja iespējas piedalīties arī dažādās interesantās nodarbībās. Diezgan noslogotajā dienas kārtībā bija iesprukusi brīva visa piektdienas pēcpusdiena un es ieplānoju beidzot apskatīt pilsētu. Kartē uz apskates vietām savilku rimbuļus, jau krāmējos uz iešanu, kad sirmais profesors pēkšņi priecīgi paziņoja, ka viņam ir izdevies šo pēcpusdien mums noorganizēt vēl vienu interesantu semināru. Visticamāk, man jau bija zinību sāta sajūta, tāpēc no manis izspruka – “Vai tiešām apmeklēt šo semināru ir svarīgi?” Uz to cienījamais kungs mīlīgi pasmaidīja un kā pašsaprotamu lietu paziņoja – “Šajā dzīvē nekas nav svarīgi!” Tad padomāja un piebilda – “… izņemot seksu.”. No tā man radās secinājums - mazini svarīgā nozīmi un redzēsi arī Berlīni. Jeb redzēsi ko tādu, ko citādi neredzētu. (Bet par seksu, spriežot pēc šķelmīgajām acīm, profesors gan jau ka pajokoja.)
Cilvēki nereti aplaužas ceļā uz mērķi, jo ir neelastīgi un pārspīlē sasniedzamo rezultātu nozīmi. Mērķis nez kādēļ ir tik ļoti svarīgs un saplānotie veicamie soļi tik būtiski, ka jebkura novirze no sākuma vīzijas faktiski kļūst par katastrofu. Vieglākajos gadījumos tad cilvēks iebrauc vilšanās sajūtā un pārmetumos pret sevi vai citiem, bet smagākajos – ielido mazvērtībā, apātijā un depresijā. Ja arī izdodas vēlamo sasniegt tieši tad un tieši tā, kā iepriekš bija plānots, tad nez kādēļ cilvēki bieži izskatās nomocījušies nevis gandarīti. Kāpēc gan sevi būtu jāpakļauj šādam riskam!?
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.