PUNKTS NEMO
Klusajā okeānā ir tāda pavisam skumja vietiņa. Tas ir punkts, no kura uz visām pusēm ir vislielākais attālums līdz tuvākajai apdzīvotajai vietai. Ja jūs tur kuģotu, tad tuvākie cilvēki jums būtu kosmonauti, kas ik pa brītiņam jums pārlidotu pāri. Un tomēr cilvēki tur dodas. Viņiem svarīgi ir nokļūt vistālāk no citiem cilvēkiem. Mums dažkārt jānonāk punktā Nemo savās dzīvēs. Kāpēc?
Padomājiet, kuri bija visvientulīgākie brīži jūsu dzīvēs? Apkārt ir cilvēki, bet viņu nav. Tuvākie cilvēki ir kosmonauti. Apkārtējie cilvēki ir laipni, cenšas jums palīdzēt, bet tas nenostrādā. Punktā Nemo ir vientulības un pamestības sajūta. Lai nonāktu šajā stāvoklī, nav pat jānotiek traģēdijām. Punkts Nemo nav depresija vai melanholija. Tās ir skumjas, kuras esam izvēlējušies. Mums šajā brīdī cilvēkus parastos nevajag, mums vajag kosmonautus, vientulību un varbūt dabu.
Cilvēki vienmēr dzīvēs ik pa brīdim nonāk punktā Nemo un sabīstas. Dažkārt viņi pat izražo bērnus un mazbērnus ar cerību, ka tie vecumdienās pasargās no punkta Nemo. Diemžēl tā ir kļūda. Bailes no punkta Nemo ir ceļš uz punktu Nemo. Vientulība, drīzāk vienatne, ir radīta tam, lai cilvēks kaut uz brīdi ir kopā ar sevi, pasauli, augstākajiem spēkiem. Ir vienreiz jāpadodas izmisumam, lai to vairs nesatiktu nekad. Punkts Nemo ir tā dziļā smeldzīte, kad mēs saprotam, ka pašiem mums vien būs jāveido savs liktenis un ka neviens mums nav neko parādā, ka dzimstam un mirstam vieni, ka mums pašiem būs jāatbild par savām izvēlēm, ka neviens nekad mums neatnesīs laimi, kā tikai mēs paši. Mēs un kosmonauti, kas lido kaut kur izplatījumā.
Nemo punktā ir jāsaprot, ka tālāk aiziet no cilvēkiem nav iespējams. Ir jāatgriežas. Ja esam vientuļi, pamesti, izmisuši, tad tas ir tikai un vienīgi par mums. Citiem nav pienākuma mūs iepriecināt. Mīļie var mūs pamest, pat nomirt, tik vai tā tas ir par mums! Ko darīt, ja esam punktā Nemo? Izsniegt sev sertifikātu par nokļūšanu vistālākajā dzīves punktā un sākt visu no jauna. Nevajag censties atjaunot to, kas bija kādreiz. Nesanāks. Ja kādreiz dziedājāt, nedziediet! Dejojāt, nedejojiet! Dariet citas lietas! Tās dziesmas un tās dejas noveda jūs punktā Nemo. Kad vajadzēs, uzdziedāsiet, uzdejosiet, bet tagad nē. Dziedāsiet citas dziesmas, dejosiet citas dejas. Noteikti labākas, bet kaut kad vēlāk.
Punkta Nemo un izmisuma jēga ir tā, lai jums būtu vienalga. Vienalga, kurā virzienā dzīvē doties, tikai ne atpakaļ! Tur vairs nebūs tas, ko cerat sagaidīt. Tas koris, kurā reiz dziedājāt, vairs nebūs tas koris. Pat, ja jūs tur uzņems dziedāt, jūs jutīsiet, ka tas vairs nav tas. Un var mēģināt sev melot, ka viss atkal labi, bet jābūt ļoti labam melim, lai sev samelotu. Un šim melim ir jāmāk izslēgt dzīvību, lai izdotos mānīšanās. Ja jums jelkad dzīvē ir pienācis punkts Nemo, tas nozīmē, ka lietas, kas bijušas pirms tā, uz jums patiesībā vairs neattiecas. Aiz punkta Nemo sākas kaut kas pavisam cits, ļoti īsts, bet to jāmāk saprast.
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.