DUSMAS UN SĀPES
Vai zināji, ka dusmas bieži vien ir saistītas ar zemu pašvērtējumu, augstu atbildības sajūtu? Un to, ka mūsu ķermenis ir tik gudrs, ka, saprotot prāta nespēju tikt galā ar apspiestajām emocijām, kuras raujas ārā, rada fiziskus simptomus dažādu neizskaidrojamu sāpju veidā – bieži vien pat hronisku. Trauksme un panika jau tiek izmantota kā drošības vārsts, lai vismaz kaut kādā veidā ķermenis no sevis dabūtu ārā emocijas, kuras zemapziņa slēpj un paši nemaz neapzināmies. Tā vien šķiet, ka smadzenes izvēlas kādu veselības traucējumu no plaša sāpīgu un nesāpīgu sindromu saraksta.
Brīžiem tas šķiet pat paradoksāli, kas notiek - tev ir gandrīz vai apsēstība gūt panākumus, kas ir dziļi apspiests mazvērtības atspulgs un vienlaicīgi tu dusmojies par to, ka citi nepakļaujas tavām vēlmēm vai dara to nepareizi. Tev ir vajadzība obligāti sasniegt dzīvē uzstādītos mērķus, būt labākajam darbā, mājās, ģimenē un ir spēcīga motivācija, disciplīna un pat spēj sevi kritizēt. Un, protams, milzīga atbildības izjūta par visu augstākminēto. Bet mazvērtības jūtas ir dziļi noslēptas un ja ir nogurums, vājums vai dusmas - reakcija ir izkropļota - tu izturies tā, it kā būtu stiprs, lielies visiem ar panākumiem un sasniegumiem, kā mazs bērns, kurš cenšas visiem pierādīt, cik stiprs un pozitīvs viņš ir. Nereti cilvēks pat neapzinās tās emocijas, kuru rezultātā ir trauksme, panika vai sāpes, kas nepāriet (te nav stāsts par fiziskām traumām).
Neapzinātās dusmas un nepatika bieži rodas no atbildības sajūtas pret mums tuvajiem, mīļajiem cilvēkiem. Lai gan mīlam viņus, tie var mūs apgrūtināt ļoti daudzos veidos, kā rezultātā dusmas dziļi iesakņojas un uzkrājas. Un tas rada dziļu iekšējo konfliktu ar jaudīgām, apspiestām jūtām. Rūpes, raizes un pārmērīgo atbildību parasti cenšas izmest no galvas vai noliegt. Apspiestās dusmas bieži iet roku rokā ar trauksmi un paniku. Trakākais ir tas, ka bieži vien mēs nemākam ne atpazīt to, kas notiek, ne arī saprotam, kā ar to tikt galā. Un kā jau minēju, smadzenes izvēlas savu „ieroču arsenālu”, lai atbrīvotos no tā, kas laužas ārā, novēršot uzmanību uz sāpēm, jo tās, atšķirībā no dusmām un neapmierinātību, izjust ir legāli. Tikai problēma tā, ka šīs sāpes efektīgi izārstēt īsti nevar, ja netiekam galā ar stāstu par iekšējiem konfliktiem un emocijām. Apārstējas sekas, un īsti diagnozi uzstādīt nereti ir problemātiski, jo sāpes maina atrašanās vietu.
Pirmais solis uz labu pašsajūtu būs jau apzināšanās un droši pateikt sev, ka ir emocionālie faktori un uzstādījumi, kas ieslēdz sāpju mehānismu. Nekādā gadījumā nevajadzētu vainot sevi par to, jo visticamāk tas ir ģenētisku, audzināšanas un vides faktoru kombinācijas rezultāts, kas darbojās jau pirms apzinīgā vecuma. Līdzīgi kā mēs nevainojam sevi par to, cik gari esam vai kādā krāsā mums acis. Un tad dodies savā īpašajā pētnieciskajā ceļojumā, lai kārtīgi izprastu un izmainītu esošo stāvokli.
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.