PIDIRALLĀ!
Zārkā ir vērts svilpot! Tad ir cerība no tā izkļūt. Ar zārku šeit domāju kādus iestrēgumus dzīvē, kuri jebkuram no mums laiku pa laikam atgadās. Iestrēgt varam kādā darāmā darbā, mīlas lietās, vai pat dabūjot kādu ķermenisku kaiti. Pats bezjēdzīgākais ir šādā brīdī sākt sevi žēlot, bailēs noslēpties zem deķa, gānīt sevi, saucot par stulbo zosi vai idiotu un vēl bezjēdzīgāk lamāt apstākļus, kuros tas viss noticis. Tostarp, citus cilvēkus un Dievu.
Svarīgākais, kas patiešām būtu darāms iestrēguma situācijā – pamanīt to un sev atzīt – “Tā nu ir noticis!” vai “Te nu es esmu!”. Var, protams, mēģināt analizēt un saprast notikušo detaļās, bet tas var prasīt daudz laika un var vispār neizdoties.
Pēc situācijas pamanīšanas un nosaukšanas vārdā būtiski ir pēc iespējas drīzāk uzsākt ceļu ārā no zārka, turklāt, vēlamajā virzienā. Kā to izdarīt? Mans ierosinājums ir sākt svilpot. Varat arī dungot vai vienkārši mierīgi pasmaidīt. Tas sāks atbrīvot prātu no šoka, bailēm un apjukuma, kā arī radīsies iekšējie apstākļi, kuros jau sāks parādīties tālākās rīcības varianti vai spēsiet pamanīt jaunās iespējas.
Turklāt, svilpošana un citi joki uzskaņo mūs uz viegluma viļņa. Tas ir svarīgi, jo, ja vēlamies no zārka izkļūt un doties vēlamā virzienā, tad vieglums un rotaļīgums būs ļoti noderīgi ceļabiedri. Lieta tāda, ka vēlamo ne vienmēr ir iespējams precīzi nodefinēt. Ja cenšamies formulēt, ko tieši attiecīgajā jomā vēlamies, tad uzrodas tik daudz konkrētu parametru, ka var rasties neticības sajūta par to, vai kaut kas tāds vispār dzīvē ir iespējams. Pamēģiniet. Piemēram, noformulējiet ideālā mīļotā cilvēka visus parametrus. Izveidosies neticami gara fizisko, emocionālo un sociālo prasību liste. Šausmas!
Daudz vienkāršāk ir nodefinēt vēlamo sajūtu, kuru sev vēlaties gūt zārka situācijas vietā. Tas ir daudz vienkāršāk un tur noteikti būs klāt viegluma noskaņa. Līdzīga svilpošanai. Galu galā, mēs sev nevēlamies lietas, panākumus un partnerus kā tādus. Mēs sev vēlamies to gala sajūtu, ko mums attiecīgais ieguvums dos. Ar to arī iesākumā pietiks, jo virziens ir skaidrs.
Nu lūk – ja jau esat pamanījis, ka nu viss ir dimbā, sācis svilpot un nosaucis vārdā to sajūtu, kuru vēlaties šīs situācijas vietā, tad atliek sākt kustēties attiecīgajā virzienā. Tātad sākas jauns posms jūsu dzīves ceļā.
Kas jādara ejot pa ceļu? Varat, protams, plānot pirmos soļus un arī visus pārējos. Bet tik un tā pats svarīgākais ir sākt kustēties. Katrs nākamais solis nes jaunumus. Tas, protams, nozīmē, ka būs arī šķēršļi. Bet tāpēc ejiet ērtā sev tempā, vērojiet apkārtni un nepieciešamības gadījumā koriģējiet un precizējiet gan plānus, gan pašu sasniedzamo mērķi.
Cerot, ka uzmundrināju saskumušos un apjukušos,
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.