GLIEMEZĪT, LIDO!
Mēs visi izdarām nepareizas izvēles. Turklāt vairākkārt. Tas ir normāli. Tieši tas mums atļauj pilnveidoties, atrast un noturēties uz sava ceļa. Neizdošanās nav iemesls aizvērties vai ieslēgt gliemeža ātrumu vai ierauties alā un nekustēties nemaz. Neveiksme, faktiski, ir veiksme.
Pēc sabrukuma mums ir balta lapa, jauna sākuma iespēja. Tu taču elpo un domā! Tu spēj sajust sāpes! Tātad tu esi dzīvs un nekas tev nav beidzies. Kamēr tu sēdēsi uz savu veco ilūziju drupu kaudzes, tu joprojām esi kaudzes un baiļu varā. Bet tu taču nenomiri! Tātad nav tik traki. Tātad ir iespēja un vajag kustēties uz priekšu. Jebkurā virzienā. Kaut nedaudz, bet prom no drupām.
Cilvēks, kurš nekļūdās, ir šausmīgs. Viņš zina, kā ir pareizi un kā nepareizi, kā vajag un kā nevajag darīt. Tas nozīmē, ka viņš nemācās. Ka viņš neredz nianses un pasaules krāsainību. Tāds cilvēks ir īgns un neciešams. Tādu cilvēku ir neiespējami mīlēt. Jo arī viņš nevienu nemīl. Un, visticamāk, tāds cilvēks jau sen nav nokāpis no savu nepareizo izvēļu drupu kaudzes.
Mums nav garantiju. Neeksistē absolūtā drošība. Bet mums ir izvēle – sēdēt drupu kaudzes ērtajā alā, rāpot kā gliemezim vai pārvērsties taurenī.
Izplešam spārnus un lai vasara dejo ar mums!
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.