VĪRIEŠA MEKLĒJUMI
Vīrietis savu ceļu dzīvē, ceļu pie sevis meklē citādāk nekā sievietes. Sievietes apmeklē dažādus kursus un pulciņus, apgūst arvien jaunas pašattīstības un pašpalīdzības prakses, strādā ar sevi… Un galu galā arī atrod – gan ceļu pie sevis, gan prieku privātajā dzīvē, gan panākumus biznesā.
Vīrieši bieži vien izvēlas citu stratēģiju – sevi pārliecināt, ka viņiem problēmu nav. Vai, piemēram, ka problēmu vispār nav – ir izaicinājumi. Tā vietā, lai ar vēsu prātu risinātu problemātiskās situācijas, vīrietis cīnās, vīrišķīgi stājas pretī izaicinājumiem, piesaka karu, apbruņojas, noslēdz pamieru, apsver dažādas kaujas taktikas un kaldina varoņa garu izšķirošajai cīņai. Rezultātā plauktiņš pusgadu stāv nepielikts – jo plauktiņu pieskrūvēt nav problēma, bet nav arī izaicinājums.
Pētījumi liecina, ka vidējā aritmētiskā sieviete dienā izrunā gandrīz trīsreiz vairāk vārdu, nekā vidējais aritmētiskais vīrietis. Šāda statistika vīrieti nostāda vēl neizdevīgākā stāvoklī. Ja vārdu lietošanas iemaņas nav attīstītas, ja domu un sajūtu formulēšana vārdos sagādā grūtības, ir maz ticams, ka šāds cilvēks ātri un viegli tiks līdz principiāli jauniem formulējumiem, svaigām atziņām un konceptualizācijām. Tomēr šajā nevienlīdzīgajā vajadzībā pēc saziņas ir arī kāds izdevīgums: klusējošs vīrietis sievietē atraisa dabiskas mātes jūtas.
Vīrieša ceļš uz attīstību, uz sajēdzīgu sevis un pasaules uztveri var sākties tikai tad, kad viņš ir atbrīvojies no mātes ietekmes pār viņu kā bērnu. Kamēr tas nenotiek, kamēr nav atrasts drošs savstarpējais attālums, vīrieti prātīgāk uzskatīt par infantilu un no viņa negaidīt patstāvīgus lēmumus. Savā ļaunajā tēlā māte ir gluži kā ragana no piparkūku mājiņas – viņa dēlu baro ne jau aiz beznosacījuma mīlestības, bet gan lai nokautu, izceptu krāsnī un apēstu kā treknu cepeti. Tāda ir ļaunās mātes vara!
Ja vīrietis nolemj izmantot dienai atvēlēto izrunājamo vārdu kvotas, viņš sev un citiem apliecina savu vērtību un nozīmību. Vīrietis, stāstot savus uzvaras un veiksmes stāstus, var labāk sajust savu individualitāti un arī izpaust to. Ja varoņdarbu īsti nav, tad tos var izgudrot, kaut ko piemelot un piepušķot. Daži savu vērtību apliecina, stāstot par slimībām vai izrādot īpašu erudīciju. Citu repertuārā vairāk ir žēlabu stāsti. Bet pat tādā gadījumā vīrietis apliecina savu īpašo nozīmību.
Situāciju sarežģī tas, ka vīrieša pozitīvā pašvērtība un pārliecība par saviem spēkiem atkarīga no tā, cik spēcīga ir labā tēva figūra. Ja atmiņas par tēvu izpaliek vai arī tēvs ģimenē spēlējis destruktīvu lomu, priekšplānā izvirzās ļaunais tēvs, kurš līdzīgi Saturnam nevis atbalsta savu atvasi, bet gan greizsirdībā un biedējošās priekšnojautās par augstākā dieva statusa zaudēšanu dēlu apēd uzreiz pēc piedzimšanas.
Vīrieša ceļš pie sevis un sava spēka ir brīnumu pilns, tomēr ved pa šaurām un bīstamām takām. Reizēm caur nespēku un apjukumu, reizēm caur sāpīgiem, bet dziedinošiem ilūziju sabrukuma brīžiem. Ejot šo ceļu, vērts apbruņoties ar pacietību, drosmi, modrību un godīgumu pret sevi. Tad viss izdosies.
Lai top!
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.