LABĀKĀ VERSIJA
Nav nekāds jaunums, ka cilvēks nerealizē savus dzīves projektus, jo baidās no izgāšanās, no tā, ka nesanāks. Baidās pieļaut kļūdas un kaut ko nezināt, jo tad iestāsies „šausmas” - apkārtējo vērtējums un nopēlums. Tam ļaujoties, cilvēks pamodina arī savu iekšējo monstru – pats savu personīgo Soģi, kurš nepazīst žēlastību. Un nu ciešanu periods garantēts! Lai no šī visa izvairītos, cilvēks pieņem, ka labāk ir neko nedarīt un ciest tikai drusciņ – par nerealizētiem sapņiem un šad tad vai arī visu laiku vainot KĀDU pie tā, ka dzīve īsti lāgā neizdodas.
Arī šis nav nekāds jaunums, ka pasaule ir spogulis. Tā spoguļo mūsu emocionālo stāvokli, to, ko mēs par citiem domājam, attieksmi pret apkārtējiem – partneri, kolēģiem, valdību un svarīgākais – īsto attieksmi pašiem pret sevi. Mūsu attieksmi pret visiem, kurus vainojam savās neveiksmēs un neizdošanās. Ir dzirdēts, ka nevajag vainot citus savās kļūdās, tas nav pareizi un iemet uzreiz cilvēku upura lomā, kuram, pēc noklusējuma, ir paredzēts tikai ciest un savas dusmas var izreaģēt tikai pret vājāko. Tikai nez kāpēc ir pazudusi ļoti svarīga piebilde – ne tikai nevainot citus, bet galvenais – NEVAINOT SEVI! Godīgi sakot, uz to cilvēks ir vēl meistarīgāks nekā citu vainošanā. Vainas sajūta un sevis šaustīšana nekad nevienam nekādu pozitīvu virzību nav devusi, tik vien to, ka pasaule (atceries - tā pati, kas ir spogulis) sagādās cilvēkus un situācijas, kur dabūsi šo vainas sajūtu atkal un atkal septiņkārtīgi izdzīvot!
Jebkuru neizdošanos vai kļūdu vispār nevajadzētu vērtēt! Ja kas slikts notiek tavas darbības vai bezdarbības rezultātā - pajautā sev, kāpēc tā un dari to bezkaislīgi, neiesaistot vētrainas emocijas. Neko neattaisno un nenosodi, bet konstruktīvi mēģini saprast, ko varēja darīt savādāk un vai ir opcija kaut ko mainīt. Paņem sev šo pieredzi bez šaustīšanas un žēlabām, lai nesanāk tā, ka ar tevi ir jau apgrūtinoši sadzīvot un draugi un tuvinieki pamet tevi novecot vienatnē. Visi no savām kļūdām aug, tomēr ,ja tās neatzīstam un neizpētām, no tā maz jēgas. Bez prātošanas par sūro likteni! Labāk uztvert to kā labu zīmi, kā pilnveidot dzīvi.
Varbūt palīdzēs šāda doma - ar katru dienu es kļūstu labākā sevis versija un ar katru kļūdu, kuru pieļauju, ar katru kļūdu, kuru atzīstu un izprotu, es vēl straujāk uzlaboju savas dzīves kvalitāti. Vēro zīmes – ja notiek labas lietas, piedzīvo pozitīvas emocijas– tas ir „uz labu”, ja notiek kas ne tik labs – laid garām emocijas, nebūvē savu virzību, pamatojoties uz negatīvo pieredzi, neiestrēgsti tajā un nepievērs uzmanību. Un izrādās – izturētajam pārbaudījumam seko balvas – vecie grābekļi vairs neparādās, tavās attiecības ienāk pavisam citi cilvēki, daudz foršāki un tuvāki tev. Tādi, kas spēj pārsteigt negaidot tā, ka atliek vien piedzīvot atkal un atkal fantastisku izbrīnu - vai tas var būt, ka mani saprot, ka ir kopējas virzības un izpratne par svarīgām tev tēmām, vai tas var būt, ka ir tik labi?! Jā, var!
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.