CIK TĀLU SNIEDZAS MŪSU IESPĒJAS?
Ja cilvēks pārzina sevi un savu nākotni, ir iespējas lietas plānot. Ja mēs nezinām sevi un nonākam šis pasaules nenoteiktības vējos, tad mums piezogas trauksme. Kāda būs mana nākotne? Kas būs ar Eiropu? Kas būs ar maniem uzkrājumiem un pensijas kuru-tur līmeni? Kas būs ar maniem bērniem un mīļajiem? Šie jautājumi, pareizāk, atbilžu neesamība var mūs pamatīgi satraukt un mēs varam izjust bezspēcību sava likteņa priekšā.
Ko darīt un ko īsti mēs varam savā dzīvē kontrolēt? Atbilde ir gana vienkārša - mēs varam kontrolēt sevi, savas iekšpasaules tēlus un savu kopējo pašsajūtu. Protams, tajā mēs ik pa brīdim šūposimies, būs labākas dienas un būs ne tik labas, bet kopējo pašsajūtu un optimismu šī šūpošanās nedrīkst ietekmēt!
Kādā veidā mēs varam nodrošināt kontroli pār savu kopējo pašsajūtu? Atbilde atkal ir vienkārša - iepazīstot savus iekšpasaules tēlus un kontrolējot tos! Mūsos ir baisulis, soģis, ļaunais papus, brašulis u.c. personāži. Mūsos ir visa veida eksi, eksu mīļākie un mīļākās, ļaunās un labās skolotājas, citi pāridarītāji un labvēļi. Kopā viņi veido zināmu tarakānu / putnu kori, kas tad arī veido mūsu t.s. fona sajūtas un mūsu kopējo pašsajūtu. Iekšpasaules sakārtošana ir pamats mūsu mieram ar ārpasauli. To ir vērts izdarīt vienreiz un tālāk mūžā jau tikai piekoriģēt pašsajūtas nobīdes.
Spoguļošana šim darbam ir īstā metode! Tā tieši darbojas ar iekšpasaule tēliem un kārto kopējo pašsajūtu, kas tad kā labs vadmotīvs aizved mūs dzīvē tur, kur tieši mums un mūsu mīļajiem ir labi. Un arī pasaule tad vairs nešķiet tik draudīga. Darbs ar sevi atmaksājas vienmēr!
Lai skaista un mierpilna dzīve!
Andis