Doma par varas pārņemšanu pār savu dzīvi ir viens no spēcīgākajiem motivatoriem. Tā sniedz enerģijas pieplūdumu un īpašu brīvības sajūtu, kas ļauj drošāk mainīties pašam un mainīt pasauli sev līdzās, ļauj noticēt brīnumam un piedzīvot to. Un līdz zināmam brīdim viss šķiet patiešām lieliski. Līdz brīdim, kad atkal notiek pārmaiņas. Nomainās gadalaiki, Mēness fāzes vai iestājas kārtējais retrogrāds. Iespējams, dzīvē notiek kas tāds, kam īsti neesam bijuši gatavi.

Un tad pēkšņi var iestāties sajūta, ka visas mūsu pozitīvās idejas par sevi, par labvēlīgo pasauli, ir bijis tikai prāta pašapmāns, intelekta uzbūvēts kāršu namiņš pasaules caurvējos, kurus kontrolēt diemžēl nav mums pa spēkam. Rodas sajūta, ka esam nonākuši atpakaļ pie sasistās siles neizsmeļamas ciešanu jūras krastā. Un tā pat nav ierastā diskomforta zona, ciešanas šķiet daudz skaudrākas! Jo zudis ir ne tikai pacilātais garastāvoklis, iedragāta arī ticība labajam, ticība sev, saviem lēmumiem.

Ko iesākt, ja tā ir noticis? Pirmkārt, atmest pašpārmetumus. Sevis plosīšana un šaustīšana nepalīdzēs, tā tikai atņem spēkus un iztukšo. Galu galā resursi var noderēt kaut kam konstruktīvākam. Otrkārt – noorientēties realitātē. Brīžos, kad "viss ir slikti", vēlams nepaļauties uz vispārinājumiem un saprast, konkrēti kas ir pasliktinājies un cik lielā mērā. Jo konkrētāki būsim attiecībās ar realitāti un godīgāki attiecībās ar sevi, jo augstāks būs lietderības koeficients mūsu darbībām. Treškārt, izveidot plānu un sekot tam. Ja ir nepieciešama speciālista konsultācija, piesakieties vizītē. Ja par kaut ko ir sajūta "par to domāšu rīt", nevis atlieciet, bet gan ieplānojiet un domājiet. Nebaidieties lūgt palīdzību brīžos, kad palīdzība ir nepieciešama!

Pārmaiņas ir pastāvīgākais elements dabas norisēs un pasaules procesos. Jo apzinātāki būsim, veidojot jaunu pieredzi, jo augstākas būs mūsu izredzes dzīvot laimīgu un piepildītu dzīvi.