MĀCIES RŪKT!
14. novembris, 2018 pl. 18:37,
Nav komentāru
Daudziem cilvēkiem piemīt īpašs jutīgums – spēja sajust pat vismazākās pārmaiņas tuvinieku noskaņojumā, nolasīt noskaņu telpā vai ārējā vidē, spēja lasīt ķermeņa un vaibstu valodu. Tas dod iespēju izveidot precīzu kopainu par to, kas notiek vai varētu notikt, saprast, kas notiek ar apkārtējiem. Jūtīgums ir kā talants, kas vienlaikus paģērē būt arī atvērtam, lai informācija varētu iekļūt cilvēkā. Taču atvērtība nozīmē risku tapt ievainotam un būt nepasargātam.
Šādu jutīgumu varētu vēlēties visi, bet ar riskiem gan laikam neviens nebūtu mierā. Un tad cilvēks pilnā nopietnībā apņemas tikt vaļā no šī jūtīguma un neļaut sevi plosīt. Taču tādējādi iegūtā drošā un stabilā sajūta diemžēl nav ilga. Iestājas panīkums. Jo cilvēks ir apslāpējis savu būtību.
Ir jāatrod veids, kā pasargāt sevi no ievainojumiem, neapslāpējot savas spējas. Tam mums ir iedots instruments – spēja izjust un lietot agresiju.
Te ir vērts paskatīties dzīvnieku pasaulē – agresija vai pašaizsardzība ir instinkts, kas mums dots no dabas. Māte Daba nav muļķe – dzīvnieki vienkārši tāpat savu agresiju neizrāda, tikai tad, kad ir jāsargā sava teritorija, jāsagādā medījums vai tos kāds vajā. Tas pats ar cilvēku – var ļaut vaļu dusmām īstajā brīdī, kad jāsargā savas robežas. Katram pienāk tādi brīži, kad agresija ir jālieto, tas pat var būt pienākums - to lietot, lai pasargātu to, kas ir dārgs un svarīgs dzīvē. Sekojoši neuzkrāsies rūgtums un vilšanās par sevi un pasauli, kas dara pāri. Un, lai kā arī apkārtējiem varētu nepatikt „uzrūkšana” robežu pārkāpējiem, cieņa tiks iemantota viennozīmīgi. Turpmāk, lai arī sākumā negribīgi, citi cilvēki rēķināsies ar tavām robežām. Īslaicīga neērtība ilgtermiņā var nodrošināt daudz komfortablāku esamību.
Cieņā,
Janita Andersone
Spoguļošanas moderatore
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.