IEKŠĒJIE CEĻOJUMI
Pirms doties kādā tālākā ceļojumā, mēs tam sagatavojamies: apbruņojamies ar informāciju par to, kas šajā tālajā zemē īsti notiek, ko varam sagaidīt ceļojuma laikā. Sekojam līdzi laika ziņām, paņemam karti. Ja braucam sauļoties pie baseina, somiņā ieliekam krēmus. Ja plānojam doties ekspedīcijā, nodrošināmies ar piemērotu apģērbu un ekipējumu. Potes, apdrošināšanas polise, vīzas, dokumenti, valūtas maiņa, biļetes, transports, rezervācijas… Ceļojošā statuss ir tik īpašs, ka pat kristīgā baznīca savos ikdienas dievkalpojumos izlūdz viņiem augstāko spēku labvēlību – līdzās slimniekiem, cietējiem un gūstā nonākušajiem.
Kā ir ar mūsu iekšējiem ceļojumiem? Vai tos kāds apdrošina? Kāda ir to ģeogrāfija? Valūta, valoda, riska faktori ceļā un ceļojuma galapunktā? Motivācija, kādēļ dodamies iekšup, prom no ārējās pasaules? Un šeit es domāju ne tikai tos "tripus", ko varam piedzīvot ar ripu, sēņu, veca ēdiena vai speciālu retrītu palīdzību. Iekšējā ceļojuma situācijā nonākam daudz biežāk, nekā varētu šķist. Kustības iekšējā pasaulē notiek ik dienu – gan ejot gulēt un mostoties, gan pārslēdzoties no vienas vides uz citu, jautājums ir tikai, vai spējam tās pamanīt, apzināties un pārvaldīt.
Tādēļ ir vērtīgi izpētīt katram pašam savu iekšējo teritoriju – to, kas jau šobrīd ir mūsu rīcībā. Izpētīt un maksimāli attīrīt no visa liekā un nevajadzīgā. Tēlaini izsakoties – pirms doties zvaigžņu tālēs, notīrīt celiņus un sakopt taciņas paša pagalmā. Apzināt savas robežas, jo pretējā gadījumā – kā gan zināsim, ka esam kaut kur aizceļojuši?
Ir aprakstītas daudzas metodes, kā rūpēties par savu iekšējo pasauli un to kopt. Ir daudz teoriju par to, kā ceļot vislabāk, efektīvāk un stilīgāk. Katra no tām dod savu mācību, savas kartes un ceļvežus, tipoloģijas, shēmas un algoritmus. Katra no tām iekšējo realitāti apraksta atšķirīgi. Būtu vērts paturēt prātā, ka par iekšējo pasauli ļoti bieži varam izteikties tikai tēlaini – līdzībās, metaforās, caur stāstiem un pasakām. Tādēļ jebkura karte par iekšējo pasauli, kuru kāds var iedot no ārpuses, būs tikai pasaka par karti. Kāda cita cilvēka pasaka par ideālo kārtību. Karti nākas zīmēt katram savu!
Tādēļ mans siltais ieteikums ikvienam, kurš vēlas uzzināt kaut ko vairāk par savu iekšējo pasauli, ir sākt ar drošās vietas izveidošanu. Aizvērt acis, un ar iztēli, domām un sajūtām pārcelties uz iedomātu vietu, kur valda pilnīgs miers, drošība un sazemēta centra sajūta. Kur varam atvilkt elpu, atbrīvoties, atjaunoties un uzkrāt resursus. Vieta, kur varam būt paši sev – šeit un tagad. Bez teorijām un kalkulācijām, bez pagātnes putekļiem un nākotnes sapņu pilīm. Kā izskatītos šī drošā vieta? Ar kādām noskaņām Tu to papildinātu?
Pie tā ārkārtīgi plašā iekšējo spektru apjoma, kas mūsu zemapziņā potenciāli ir pieejams, Drošās vietas radīšana un regulāra viesošanās tajā ir neaizstājams posms, lai dotos tālāk un raktu dziļāk. Tāpat šī ir neitrāla – miera zona, kur teleportēties gadījumā, ja ceļojums pa sarežģīto un pretrunu pilno iekšējo pasauli aizvedis strupceļā. Miers… Drošības sajūta… Tā ir vieta, kuru sasniedzot, daudzas pasakas beidzas. Tomēr esmu pārliecināts, ka, sasniedzot šo punktu, pasakainais ceļojums mūsu brīnumu pilnajā resursu pasaulē var tikai sākties!
Lai veiksme un skaidri sapņi!