TEV VIENALGA?!
Cik bieži ir tā, ka, cenšoties realizēt savas vēlmes un sapņus, atduramies pret šķēršļiem, un pārbaudījumi birst kā no pārpilnības raga. Un tad vienā brīdī šķiet - mērs ir pilns, un tu paziņo – nevajag man visu šo, iztikšu bez – man vienalga, tāpat nesanāks! Un atmet saviem sapņiem un vēlmēm ar roku.
Līdzko pasaulei skaļi ir paziņots, ka tev ir vienalga, un šajā noskaņā paliec ilgstoši, motivācija ir zudusi, un tu pazaudē spēju mainīt apstākļus un sevi, lai iegūtu vēlamo. Un dzīves jēga pazūd.
Vienaldzība ir automātiska reakcija uz savu bezspēcību un tā darbojas kā aizsargmehānisms, lai nebūtu vairs jāpiedzīvo vilšanās par to, ka sapņus nevar sasniegt un par to, ka pasaule nepalīdz. Kā blakus efekts šim aizsargmehānismam diemžēl ir jūtu notrulināšanās, lai nejustu, kas tad ir zaudēts, kā arī emociju noliegšana un intuīcijas zudums.
Cilvēks, lai izvairītos no ciešanām, pārstāj izrādīt rūpes un interesi par citiem, zaudē spēkus un mērķus. Paliek pienākumi un saistības. Uzticība vairs netiek izrādīta nevienam un nekad. Paliek atturība, noslēgtība un vēsums. Mīlestības nav. Sapņu nav. Vēlmju nav – ir it kā stabils, nesatricināms cilvēks, ar virspusējām emocijām, kuram ir vienalga.
Bet – pasaule mums var un ir gatava sniegt daudz vairāk! Tajā brīdī, kad šī smagā sajūta „man vienalga!” ir pietuvojusies rokas stiepiena attālumā, tas ir rādītājs, ka mērķis ir gandrīz sasniegts un lielā balva par ieguldīto spēku tepat, tepat ir – un tā ir ar pozitīvām sajūtām piepildīta! Atceries – pirms rītausmas ir vislielākā tumsa. Noskurinies, izdusmojies, izraudies, mazini nozīmību, pamēģini atrast, par ko var iesmiet visā grūtību epopejā. Var pamainīt virzienu, kurā dodies un veltīt savu uzmanību kādam citam uzdevumam, par kuru esi drošs, ka izdarīsi to ļoti labi. Tā tu nostiprināsi pārliecību par saviem spēkiem. Bet nesaki „man vienalga”! Un tad pavēro, kas notiek – vajadzētu būt priecīgi brīnumainiem rezultātiem, varbūt ne tieši grūtākā mērķa sasniegšanā, varbūt ne tieši tādi rezultāti kā esi iedomājies, taču bezspēcības sajūtai būs pagriezta mugura, un tad tā jau ir pagātne.
Lai Tev priecīgi!
Cieņā,
Janita Andersone
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.