KĀPĒC ATSKATĪTIES?
Skaidrojot cilvēka apziņas neaptverami plašās iespējas un pagātnes notikumu pārskata lomu šo iespēju paplašināšanā, nereti nākas dzirdēt šāda veida izteikumus: "Ko tur rakņāties pa pagātni? Kas bijis – bijis, dzīvojam tālāk, maucam tik uz priekšu". Vai arī: "Pagātnes nav, nākotnes nav, nozīme ir tikai esībai šeit un tagad".
Protams, ir brīži, kad pagātne ne vien šķiet lieka, bet tāda arī ir. Teiksim, apgūstot autobraukšanas prasmes un sēžot blakus nervozam instruktoram, pagātnei īpašas nozīmes nav. Un ir pilnīgi vienalga, kurā pagastā atrodas tavu senču kapi, kādā krāsā acis bija pirmajai mīlestībai vai, piemēram, kāpēc uz piena zupām vienmēr veidojas plēve. Ja uzmanību nepievērsīsim ceļam, kur situācija nepārtraukti mainās, riskējam kļūt par draudu paši savai, instruktora un citu satiksmes dalībnieku drošībai.
Līdzīgi kā uz ceļa, arī realitātē situācija mainās ik brīdi. Kaut kas rodas, kaut kas zūd. Nepārtraukta transformācija, pārmaiņas ir šīs pasaules kārtība. Tādēļ, ja gribam apgūt vai piedzīvot kaut ko jaunu, mums, protams, ir jāiemācās izstumt no apziņas nevajadzīgo. Bet ne tikai. Pat ja spējam skaidri redzēt realitātes bildi un saskatīt ārējās pārmaiņas, tas vēl negarantē, ka varēsim piemēroties jaunajai situācijai un adekvāti rīkoties.
Un tam, kā mēs adaptējamies, kā integrējam jauno informāciju, kā veidojam jaunās iemaņas, daudz lielāka saistība ir tieši ar pagātni. Ar mūsu jau esošo pieredzi. Ja katrs luksofors atgādina par pirmo mīlestību un sāpīgo šķiršanos, ja braukšanas instruktors ir pārsteidzoši līdzīgs bērnudārza biedram, kurš ne vien ar gardu muti ēda piena plēvi un puņķus, bet arī visiem darīja pāri, izredzes iemācīties adekvāti uzvesties uz ceļa būtiski samazinās.
Jāņem vērā, ka šī iekšējo asociāciju un atsauču veidošana ar personīgās vēstures notikumiem notiek pa pusei neapzināti. Automātismiem ir savas nenoliedzamas priekšrocības! Tomēr tās nevar salīdzināt ar ieguvumiem, ko sniedz kaut minimāli pārskatīta, izvētīta, no liekiem automātismiem un nevajadzīgām asociācijām atbrīvota īstenības uztvere.
Tāpēc regulāri atskatīties pagātnē ir vērts nevis tādēļ, lai grimtu nostalģiskā pašapmierinātībā vai, tieši otrādi, sevi šaustītu. Atskatam pagātnē galvenokārt ir pragmatiska nozīme. Tas sniedz iespēju sakārtot izdzīvoto pieredzi un nezaudēt sakabi ar realitāti.
Noslēgumā praktisks padoms: Ja ieskatoties salona atpakaļskata spogulī, redzi savas izbiedētās acis, nav vērts celt paniku vai analizēt jūtas. Iekārtojies ērti un spoguli noregulē tā, lai tajā būtu redzams notiekošais ārpus mašīnas, tās aizmugurē. Piesprādzējies, uz mirkli ieskaties atpakaļskata spogulī, novērtē situāciju uz ceļa un – gāzi grīdā!
Prieka pilnu dienu vēlot,
Pēteris
Nav komentāru
Komentēt
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.