Spoguļneironi – mūsu emocionālās izpratnes pamats
Spoguļošana balstās uz vienu no svarīgākajiem atklājumiem neirozinātnē – spoguļneironu esamību un darbību. Šie neironi cilvēkiem un dzīvniekiem tika atklāti pagājušā gadsimta nogalē (Giacomo Rizzolatti, V.S. Ramachandran). Tie atbild par to, kā mēs emocionāli “atspoguļojam” citu cilvēku pārdzīvojumus un sajūtas.
Ko tie dara?
• Aktivizējas, kad mēs vērojam otru cilvēku – viņa ķermeņa valodu, emocijas, pat klusēšanu.
• Palīdz mums mācīties no citiem, novērojot viņus, kā arī caur informāciju, caur sajūtām un “klātbūtnes pārdzīvojumu”.
• Tie ir cieši saistīti ar empātiju, emocionālo inteliģenci un attiecību kvalitāti.
Spoguļošanas metode apzināti trenē spoguļneironu sistēmu, palīdzot ne tikai labāk saprast citus, bet – galvenais – dziļi ieraudzīt sevi caur attiecībām ar citiem.
Avots: Rizzolatti, G., & Craighero, L. (2004). The mirror-neuron system. Annual Review of Neuroscience.
Zemapziņas darbība – kāpēc vien ar gribēšanu nepietiek
Mūsdienu psiholoģija skaidri rāda – apmēram 90–95% mūsu rīcības un lēmumu vada zemapziņa (Gerald Zaltman, Harvard Business School).Tas nozīmē, ka loģiskas pārdomas, analīze un vēlmes bieži nespēj pārvarēt dziļi iesakņojušos iekšējos uzstādījumus, bailes vai ierobežojumus.
Spoguļošana palīdz:
• sazināties ar zemapziņu caur tēliem un sajūtām,
• identificēt automātiskās stratēģijas, ko reiz esam apguvuši izdzīvošanai,
• mainīt šos mehānismus, lai tie kalpotu pilnvērtīgai dzīvošanai, nevis tikai izdzīvošanai.
Šī pieeja ir tuva iekšējās ģimenes sistēmas terapijai (Internal Family Systems – IFS), kur katrai iekšējai daļai tiek dota balss, telpa un pieņemšana. Spoguļošanas tēlu sistēma (Pieaugušais, Pusaudzis, Bērns, Zvērs) sniedz vienkāršu, bet dziļu piekļuvi šīm daļām, padarot zemapziņas darbu saprotamu un pārveidojamu.
Avots: Zaltman, G. (2003). How Customers Think: Essential Insights into the Mind of the Market.
Trauma, ķermenis un emocionālā dziedināšana
Bessels van der Kolks, pasaulē slavens psihiatrs un traumu pētnieks, norāda:“Mūsu ķermenis atceras visu, ko prāts ir centies aizmirst. Īstā dziedināšana notiek tad, kad cilvēks atkal sāk sajust.
Populārajā grāmatā “The Body Keeps the Score” viņš apliecina, ka:
• emocionāla pieredze un trauma tiek ierakstīta ķermenī,
• tikai drošā vidē, caur iztēli un jēgpilnu kontaktu ar citiem, iespējama reāla dziedināšana.
Spoguļošanā cilvēks apzināti mijiedarbojas ar savām emocijām ne tikai kognitīvi, bet arī somatiski – sajūtot ķermeni, elpu, iekšējo reakciju. Tas palīdz:
• atbloķēt ilgstoši apspiestu spriedzi,
• atjaunot kontaktu ar ķermeni un iekšējo “es”,
• mazināt psihosomatiskas izpausmes, piemēram, hronisku stresu, bezmiegu, migrēnas, muskuļu sāpes.
Avots: van der Kolk, B. (2014). The Body Keeps the Score: Brain, Mind, and Body in the Healing of Trauma.
Emocionālā inteliģence un lēmumu kvalitāte
Daniels Golemans (Daniel Goleman), emocionālās inteliģences jēdziena ieviesējs, uzsver, ka:
• spēja apzināt savas emocijas,
• pašregulācija,
• empātija un sociālās prasmes
ir noteicošas profesionālajā un arī personīgajā izaugsmē.
Spoguļošanā šīs spējas tiek praktiski trenētas, izmantojot apzinātu klātbūtni grupā, dziļu ieklausīšanos, emocionālo godīgumu un paša refleksiju. Tas attīsta:
• iekšēju briedumu,
• labākas attiecības ar sevi un citiem,
• spēju dzīvot apzināti nevis automātiski.
Avots: Goleman, D. (1995). Emotional Intelligence: Why It Can Matter More Than IQ.
