EMOCIJAS UN VIRZĪBA
ZANES KOSMOSS
Kosmoss mums ir padevies. Lai aizlidotu no vienas maliņas līdz otrai, mums ar gaismas ātruma lidmašīnu būtu jālido teju 30000000000 gadu. Mūsu Kosmosā, uz aci uzmetot, ir 1000000000000000000000000 zvaigžņu. Nu 1 kvadriljons man sanāca - viens ar 24 nullēm. Katrai zvaigznītei ir arī pa kādai planētai. Tad nu, lūk, uz vienas tādas planētas, kas riņķo apkārt neko daudz no sevis neizsakošai zvaigznītei, kādas sugas pārstāvji cīnījās par tualetes papīru, jo kāds šīs sugas īpatnis bija apēdis slimu lidvāveri un visi bijās, ka nu griezīs vēderus.
SPOGUĻOŠANA VS PSIHOTERAPIJA
Spoguļošanai un psihoterapijai ir nedaudz līdzīgi, bet arī atšķirīgi mērķi un uzdevumi, taču ļoti būtiski atšķiras metodes, kā mērķi tiek sasniegti.
Psihoterapija ir terapija, tātad ārstēšana. Tā ārstē psihiskus simptomus, palīdz dzīves samezglojumos. Kā blakusprodukts psihoterapijas tiešajiem mērķiem, kas ir terapija, ir klienta personības attīstība.
Spoguļošanas galvenais mērķis ir personības vispusīga attīstība un kā blakusprodukti ir dzīves situāciju labvēlīga atrisināšanās, dažādu simptomu, kā baiļu, trauksmes, uzmācību, nomāktības utt., mazināšanās. Bieži šie simptomi Spoguļošanas rezultātā izzūd pavisam, jo cilvēks tos ir “pāraudzis”.
Būtiskas atšķirības ir metodē. Psihoterapija izmanto t.s. pārneses. Klients uz terapeitu vai arī uz grupas dalībniekiem, ja tā ir grupu terapija, pārnes kādus savus objektus no pagātnes. Terapeits klientam kļūst par labo mammu vai ļauno vecmāmiņu, kas darīja pāri. Kāds grupas biedrs kļūst par slikto brāli, un klients uz terapeitu vai grupas dalībniekiem izreaģē savus bērnības vai vēlākā dzīves posma konfliktus, tādējādi dziedinoties. Psihoterapijā gan terapeits, gan grupas dalībnieki ir objekti. Ārpus terapijas telpas psihoterapeits ar klientu nedrīkst veidot nekādu sadarbību vai cilvēcīgas attiecības, jo tas izpludinātu terapijas robežas.
Spoguļošanā netiek pieļautas pārneses. Tie, kas vada Spoguļošanu, sauc sevi par moderatoriem, kuri ir drīzāk gidi, nevis terapeiti. Ja tūrismā gids vada tūristus pa dabas vai cilvēku veidotiem objektiem, tad Spoguļošanā moderators grupas dalībniekus ved uz dažādām psiholoģijas jomām, kurā cilvēks pats spēj paņemt sev vajadzīgo. Tas rada ļoti labvēlīgu augsni personīgajai attīstībai, jo cilvēks pats var izvēlēties, ko ņemt sev un ko neņemt. Spoguļošanā ir iespējams redzēt grupas dalībnieku reakciju uz savām izvēlēm, tā redzot, kā pasaule ārpus Spoguļošanas semināra telpām reaģēs uz līdzīgām reakcijām. Spoguļošanā personīgā attīstība norit strauji un interesanti.
Spoguļošanas moderatora uzdevums ir nodrošināt drošu vidi grupas dalībnieku personību izpētei un attīstībai. Tā kā Spoguļošana nav terapija, bet pašattīstības sistēma, tad moderatori nepieļauj pārneses, bet paliek viņi paši, kas līdz ar dalībniekiem pēta kādu no jomām, par kurām ir konkrētajā seminārā runa. Arī ārpus Spoguļošanas semināriem moderators ir parasts cilvēks, ar kuru ir iespējams iet uz kino vai citām svinībām, kas ir nepieļaujami psihoterapeita un klienta attiecībās. Spoguļošanā moderatori no semināra uz semināru mainās, lai nerastos vēlme kādu no viņiem idealizēt vai kā savādāk uz moderatoru pārnest kādus savas bērnības objektus.
Tā kā Spoguļošanā dalībnieki paši pilnveido sevi, veido savu personību, tad Spoguļošanas dalībniekiem svarīgi ir iekšējie psiholoģiskie resursi, kas ir raksturīgi nobriedušām personībām, tādēļ Spoguļošanas dalībnieku minimālais vecums ir 30 gadi. Spoguļošana neder nenobriedušām, infantilām personībām, kurām vajadzīga ilgstoša, gadiem ilga palīdzība, kam lieti noder psihoterapija. Spoguļošana ir dinamiska, tādēļ tās dalībniekem ir jābūt gana organizētiem un motivētiem darboties. Spoguļošana neder smagos depresijas gadījumos, jo cilvēkam tad nav resursu un spējas organizēties. Šādos gadījumos nepieciešama terapija.
Atšķirībā no psihoterapijas, Spoguļošana veido arī psiholoģiski domājošu cilvēku kopienu, kurā cilvēki brīvi var piedalīties vai nepiedalīties. Atšķirībā no psihoterapijas, nav konfidencialitātes likuma, bet ir katra dalībnieka ētika. Tādējādi ir iespējami kopīgi pasākumi, kuros cilvēki var atrast sev jaunus draugus un dalīties, kā kuram ir gājis un kas noticis semināru gaitā. Tas veido kopīgu gudrību un plašākas iespējas psiholoģiskajai attīstībai. Šeit arī ir būtiskākā atšķirība - psihoterapija ir terapija jeb ārstēšana. Spoguļošana ir personības attīstība, kurai nepieciešama dalība pasaulē un citu cilvēku reakcijas, kas kā spogulis mums parāda, kādi esam un kā varam sevi attīstīt.
Cieņā,
Andis Geste
Spoguļošanas moderators
BAIDIES VESELS!
Tad, kad tu baidies, tas nozīmē, ka faktiski esi nonācis līdz tam, lai kaut ko mainītu savā dzīvē. Pārvarētu, uzvarētu, aizietu, atrisinātu… beidzot izdarītu kaut ko sev tik vēlamu un nepieciešamu. Iespējams, teiksiet –“Kā tad tā!? Bailes taču ir ienaidnieks, tās attur, traucē vēlamās pārmaiņas!” Nē, netraucē vis. Patiesībā bailes veicina un pat alkst pārmaiņas. Tikai savdabīgā veidā. Bailes vienmēr ir par drošību. Tās aktualizē drošības jautājumus – citiem vārdiem – stimulē saprātu atbildēt skaidri un saprotami – vai nebūs sliktāk, vai izdosies, ko darīsi, ja nesanāks kā plānots, vai neaiziesi bojā? Ja atbilde uz baiļu drebekli ir – es būšu beigts un pagalam, tad palieciet, kur esat. Pārmaiņām vai izaicinājumam vēl neesat gatavs. Savukārt, ja atbilde uz baiļu uzdotajiem jautājumiem ir, ka sliktākajā gadījumā tikai dabūšu nobrāzumus, kurus ir iespējams sadziedēt, bet dzīvs palikšu un varēšu turpināt pārmaiņu ceļu, tad bailes ir uzvarētas. Bailes prasa, lai ar abām kājām stāvam realitātē, lietojam saprātu un lai mums būtu arī rīcības varianti jeb plāns B un C rezervē.
* *
Pirmās lamatas, kurās gribot negribot nākas iekrist jebkuros meklējumos, arī sevis meklējumos – tā ir informācija. Kaut arī, ejot līdzi laikam, mēs iemācāmies informāciju uztvert un apstrādāt ar katru dienu arvien lielākos apmēros, labuma no tās, šķiet, kļūst proporcionāli arvien mazāk un mazāk.
MAĢIJA UN BURVESTĪBA
Maģijas pasaule ir iekšējā bērna dzīves telpa. Tā ir mītu, tēlu, pasaku pasaule un latvieši droši vien ir vismaģiskākie cilvēki uz pasaules, jo latviešu valodā ir vārds “noskaņa”. Tik precīzs ir šis vārds! Nevienā citā valodā nav tik precīza vārda! Noskaņa ir maģiskās pasaules gaiss, ko mēs elpojam.
LAIME GALVĀ
Zinājāt, ka mums ir pilnīgi normāli justies ikdienā apmierinātiem un laimīgiem? Gan jau, ka nojausma ir, bet ne vienmēr šīs sajūtas var izbaudīt... Citreiz pat vecās, labās metodes labsajūtas iegūšanai nestrādā. Īpaši, ja ilgstoši pārsvarā esam stresainā un nomāktā stāvoklī. Un, ja vēl šī laimes sajūta vispār nekad tā simtprocentīgi nav piedzīvota, piemēram – nezinu, neatceros, kā tas ir būt laimīgam, mīlētam utt.?! Ko darīt?
* *
UZTVERES PUNKTS
Tā ir tēma, par kuru runā maz. Šur tur uz pasaules par uztveres punktu runāt ir aizliegts. Tur jums uztveres punktu iestādīs bez tiesībām to mainīt. Tūdaļ sapratīsit, par ko ir stāsts.
RAKSTI SAVU SCENĀRIJU!
Vai esi kādreiz aizdomājies, kas vada tavas izvēles un darbības, veidojot attiecības, komunicējot sabiedrībā, izvēloties nodarbošanos vai savas dzīves pamatfilozofiju? Vienu vārdu sakot – kas ir tava scenārija autors?
DIVI VARIANTI (Vēstule tam, uz kuru tā attiecas)
Kāpēc tu turpini komunicēt ar tiem, kas tev saka, ka esi slikts, ka tev jābūt labākam, ka jādzīvo saprātīgāk, ka esi parādā (kā minimums - pateicību)? Kāpēc tu ar viņiem komunicē? Vai tāpēc, ka tā ir tava māte, tēvs, laulātais, priekšnieks,…? Vai tāpēc, ka ceri – viņi mainīsies? Ka pieņems tevi, atzīs par labu esam? Ka atzīs par legālu? Vai turpini ar viņiem komunicēt tāpēc, ka viņi, lai arī tracina tevi, tomēr tev ir devuši daudz laba? Izklausās absurdi un tā arī tas ir.
IEKŠĒJIE CEĻOJUMI
Pirms doties kādā tālākā ceļojumā, mēs tam sagatavojamies: apbruņojamies ar informāciju par to, kas šajā tālajā zemē īsti notiek, ko varam sagaidīt ceļojuma laikā. Sekojam līdzi laika ziņām, paņemam karti. Ja braucam sauļoties pie baseina, somiņā ieliekam krēmus. Ja plānojam doties ekspedīcijā, nodrošināmies ar piemērotu apģērbu un ekipējumu. Potes, apdrošināšanas polise, vīzas, dokumenti, valūtas maiņa, biļetes, transports, rezervācijas… Ceļojošā statuss ir tik īpašs, ka pat kristīgā baznīca savos ikdienas dievkalpojumos izlūdz viņiem augstāko spēku labvēlību – līdzās slimniekiem, cietējiem un gūstā nonākušajiem.
STĀVOKĻI UN SITUĀCIJAS
Ir situācijas un ir stāvokļi. Situācijas rodas, pateicoties stāvokļiem, tātad stāvokļi ir primārie. Stāvokļi piesaista dzīves situācijas, kas tad izmaina vai pastiprina jau esošos stāvokļus. Paskaidrošu ar piemēru!
ATRODI SAVU BINGO!
Apņemšanās un vēlmes, kas noformulētas gadu mijas sakarā, sākumā, ja vispār tiek sāktas, parasti tiek realizētas ar aizrautību un entuziasmu. Dažiem izdosies sasniegt kāroto, dažiem izvirzītie mērķi drīz nešķitīs būtiski un piepūles vērti, vēl kādam kļūs vienkārši par grūtu turpināt iesākto. Un vēl kāds cits sasniegs savu, bet izrādīsies, ka paralēli ir nācies tik daudz pazaudēt - sirsnīgas attiecības, draugus vai vidi… Rezultātā secinājums - mērķis neattaisnoja līdzekļus.
UZ LAIMES ZEMI
Laimes zeme ir apstākļi, kuros man viss ir, bet par to nekas nav. Nav jāatskaitās, nav vainas sajūtas, neesi nevienam par to parādā. Tur ir prieks, pārticība, veselība un mīlestība. Un arī pateicības sajūta. Kā Laimes zemē nonākt?
MAZIE, LIELIE BURAMVĀRDI
Nāk Ziemas saulgrieži, kas allaž saistījās ar māņiem un burvestībām. Māņi ir, kad mēs kādu apmānām. Visi karnevāli ir māņi, visas pasakas, kuras stāstām saviem bērniem. Atslēgas vārds šeit ir “bērns”.
KAPRĪZĀ KUNDZĪTE
Bieži dzird sakām - mierīgu, radošu un iedvesmas pilnu Ziemassvētku laiku! Vēlējums skaists, bet kāda ir realitāte? Gana daudz steigas, darāmā un pabeidzamu lietu pirms gads ir noslēdzies. Un tam visam pa vidu vēl dāvanas un vēlmju, apņemšanās rituāli. Traks var palikt! Kā tam visam dabūt iedvesmu, lai tiešām sapņojam un ievēlamies to, kas vajadzīgs tieši mums?
SAMĪĻO SAVAS BAILES
Būsiet dzirdējuši, ka bailes esot ienaidnieks ceļā uz panākumiem, un ka bailes iesaka pārvarēt, ar tām cīnoties. Manuprāt, tā ir aplamība, jo tādējādi tiek ieteikts iznīcināt kaut ko, kas ir manī. Var teikt – daļu manis. Protams, bailes ir parādība, kuru es labprāt neizjustu, bet ja man iesaka bailes drosmīgi un apņēmīgi uzvarēt, tad tas, faktiski, līdzinās ieteikumam izraut no sevis, piemēram, kādu smadzeņu fragmentu, orgānu vai nogriezt sev ekstremitāti, kas reizēm neuzvedas tā, kā es to gribētu.
PRETĪ VĒLMĒM – AR VIEGLUMU!
Jautājumi, kas saistīti ar vēlmēm un to piepildīšanos, cilvēku prātus ir kairinājuši kopš neatminamiem laikiem. Lai iegūtu savu vēlmju objektu, ir nesti dāsni upuri dieviem un dabas gariem, skaitītas lūgšanas un atklātas arvien jaunas veiksmes formulas. Un ir taču vērts censties – galu galā vēlmju piepildījums rada apmierinātību un vairo pozitīvu skatu uz dzīvi, savukārt vēlmju nepiepildīšanās atnes vien vilšanos, skumjas, rūgtumu un ļaunas domas.
KO TĀLĀK?
Dzīvē mums itin bieži nākas uzdot šo jautājumu - ko tālāk? Situācijas, kad tas notiek, gan ir aplam dažādas, lūk, piemēri!
Noticis smags zaudējums. Kāds miris vai bijusi smaga šķiršanās. Kā es dzīvošu tālāk? Ko tālāk?
Esmu izdedzis darbā, darbs riebjas un es nezinu, ko es dzīvē gribu. Ko iesākt? Ko tālāk?
Esmu nonācis strupceļā, piemēram, spēļu automātos zaudējis visu naudu, tūlīt zaudēšu ģimeni. Kā būt? Ko tālāk?
Esmu pabeidzis lielu, burvīgu projektu. Tagad iestājās tukšuma sajūta. Ko tālāk?
Redziet, jautājums viens, bet situācijās, kurās tas rodas, ļoti atšķirīgas. Iziesim cauri šīm situācijām!
Pirkumu grozs
Pirkumu grozs ir tukšs.