SPOGUĻOŠANAS PAMATPRINCIPI

1. Mēs komunicējam droši un atvērti
2. Mēs cits citu nevērtējam
3. Mums rūp sava un citu labsajūta
4. Mēs uzticamies sev un citiem
5. Mēs atbildam par sevi un saviem lēmumiem
6. Mēs atbalstām cits cita iniciatīvu
7. Motivācija ir mūsu resurss un virzītājspēks
8. Mēs attīstāmies apzināti un apzinātība ir skaidra klātesamība
9. Mēs mīlam

Spoguļošana pamatā balstās uz unikālu, bet vienkāršu un saprotamu tēlu sistēmu, kas ļauj neparasti viegli kontaktēties ar zemapziņu, izprast un mainīt zemapziņā notiekošo, kā arī vēlamā virzienā ietekmēt notikumus un procesus ārpasaulē jeb realitātē. Šajā tēlu sistēmā personība jeb cilvēka psihe ar iztēles palīdzību tiek nosacīti sadalīta četrās subdaļās – Iekšējais Pieaugušais, Iekšējais Pusaudzis, Iekšējais Bērns un Iekšējais Zvērs. Spoguļošanas procesā katru no šīm zemapziņas daļām ar iztēles un fantāzijas palīdzību cilvēks pats var sajust vai, aizverot acis, pat “uzburt” sev priekšā, lai to satiktu un detalizēti izpētītu, kā tā ietekmē cilvēka šodienu.

Iekšējais Pieaugušais Spoguļošanas izpratnē ir tā mūsu daļa, ko ikdienā redzam spogulī – tie esam mēs, kas rūpējas par ikdienu un organizē savu dzīvi vislabākajā veidā un virzienā. Pieaugušais ir arī tas, kas pamana problēmas, trūkumus, izjūt apjukumu vai iestrēgumus un mēģina atrast adekvātus risinājumus, lai dzīvi uzlabotu.

Iekšējais Pusaudzis ir tā mūsu subdaļa, kas veidojas tad, kad paši esam pusaudži. Tā ir mūsu zemapziņas daļa, kurā līdz mūža beigām dzīvo mūsu vajadzība pēc piedzīvojumiem, izaicinājumiem, romantikas, novatorisma un ideju vai projektu realizācijas.

Iekšējais Bērns ir subdaļa, kas mūsos veidojas, kad esam bērni. Te arī šodien, kad esam pieauguši, mīt mūsu radošums, iedvesma, patiesa mīlestība, saskaņa ar dievišķo un brīnumu pasauli.

Iekšējais Zvērs ir tēls, kas raksturo mūsu saskaņu ar dabu. Tajā mīt vienkāršās dabiskās enerģijas, tādas kā nevardarbīga agresija, seksualitāte un izdzīvošanas instinkti, kas liek uzmanīties un aizsargāt sevi un savus tuviniekus.

Spoguļošanā, kontaktējoties ar šiem iekšpasaules tēliem, cilvēks pakāpeniski iepazīst savu dziļāko būtību, saprot, kas un kā traucē labi dzīvot. Minētos tēlus Spoguļošanas gaitā cilvēks arī izmanto, lai veidotu individuālu harmonijas sajūtu vispirms sevī un pēc tam arī ar apkārtējo pasauli. Spoguļošanas kursa noslēgumā katrs dalībnieks precīzi izjūt un pilnveido personīgo dzīves virzības sajūtu, turklāt izdara to vislabākajā iespējamajā veidā. Citiem vārdiem sakot, iegūst mērķtiecīgas, harmoniskas un piepildītas dzīves garšu.

Svarīgs Spoguļošanas princips ir brīvprātība un nepiespiestība. Cita starpā tas paredz, ka katrs grupas dalībnieks iesaistās piedāvātajās aktivitātes un runā par savām aktualitātēm tikai tad, kad pats to vēlas un kad ir gatavs par to grupā runāt.

Atpakaļ